Vienreiz naktī debesīs Saturns satika jauno Sotis, kura ar savu skaistumu aizēnoja pašu Venēru. Sotis skaistums pārsteidza Saturnu un viņš iekvēloja tik lielā mīlā, ka tas ieviesa nekārtību debesu spīdekļu harmonijā.

Venēra nevarēja samierināties ar to, ka tagad viņa vairs nav pati brīnišķīgākā zvaigzne debesīs. Viņa nolēma atriebties un nosvieda daiļo Sotis nakts melnumā, kur tā pazuda. Četrdesmit dienas un četrdesmit naktis Saturns apraudāja Sotis, appludinot visu Zemi. Gadsimtu garumā neviens pasaulē nedzirdēja par Sotis, līdz tai dienai, kad....

Sotis atdzima, veltot sevi visām sievietēm, palīdzot viņām saglabāt savu skaistumu, veselību un laimi. Pateicībā cilvēki sāka godāt viņu kā dievieti.